Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Vai melleņu var būt par daudz? Skaidro uztura speciālistes
Melleņu sezona ir visu gadu, kopš Latvijas lielveikalos ir nopērkamas lielogu krūmmellenes. Un vietējo melleņu sezona arī ir garākā, jo Latvijas dārzos aug vietējās lielogu krūmmellenes.
“Meža mellenēm un lielogu krūmmellenēm nelielas atšķirības būs, bet izšķirošais faktors attiecībā uz veselības uzlabojumiem noteikti būs regularitāte,” skaidro uztura speciāliste Eva Kataja.
Sinsinati Universitātes zinātnieki savā pētījumā, kas tika publicēts žurnālā “Nutrients” atklāja, ka melleņu iekļaušana ikdienas ēdienkartē, samazinās demences attīstību vecumdienās. Doktors Roberts Krikorians ar savu zinātnieku komanda vairākus gadus veica pētījumus par melleņu labvēlīgo ietekmi cilvēkiem un atklāja, ka ogu lietošana uzturā samazina riskus saslimts ar Alscheimera slimību vai demenci, kas ir cilvēka novecošanas slimības.
Tā pat R. Krikorians pētījumos arī atklāja, ka mellenēm ir īpaši augsts mikroelementu un antioksidantu līmenis, ko sauc par antocianīniem. Antocianīni palīdz ogas aizsargāt no pārmērīga starojuma un infekcijas slimībām. Šīs pašas īpašības, kas palīdz mellenēm, palīdz arī cilvēkiem, piemēram, samazina iekaisumu, uzlabo vielmaiņas funkciju un uzlabo enerģijas ražošanu šūnās.
“Mellenēs ir visaugstākais antioksidantu līmenis, ar to arī tās atšķiras no citām ogām”, saka sertificēta fitnesa un uztura trenere Madara Meiere un paskaidro: “Mellenes ierindojas spēcīgāko produktu top augšgalā lielākoties pateicoties to bagātīgo fitoķīmisko vielu sastāvam. Tās ir spēcīgs antioksidants un bagātīgas vitamīnos (vitamīns C, K, kālijs, magnijs), kā arī izcils šķiedrvielu avots. Viss augstākminētais iedarbojas labvēlīgi uz organismu dažādos veidos, sākot ar gremošanas sistēmu, kura kopumā ir atbildīga par lielāko daļu mūsu ķermeņa un prāta veselības, kā arī pat palīdz smadzeņu darbībai ilgtermiņā un patiesi, kā Tu raksti ir pētīts, ka palīdz novērst demences un citu smadzeņu bojājumu riskus.”
Mellenes var ēst visi, ja nu vienīgi kādam ir alerģija, tad nē.
“Visas ogas ar kaut ko atšķiras viena no otras, tāpat arī mellenēm ir unikāls sastāvs. Antioksidanti un citi bioloģiski aktīvi savienojumi noteikti būs lielākais ieguvums no mellenēm,” neslēpj V/c Vivendi, Klīnika EGV, Rīgas Stradiņa universitātes uztura speciāliste Eva Kataja un piebilst: “Melleņu laiks ir jāizmanto savā labā un katru dienu droši var un vajag apēst pa vairākām saujām ogu. Tās ir ļoti labs antioksiantu avots.”
Mēdz teikt, ka vietējās, meža ogas ir veselīgākās, nekā ievestās vai dārzā audzētās lielogu krūmmellenes.
“Meža mellenēm un lielogu krūmmellenēm nelielas atšķirības būs, bet izšķirošais faktors attiecībā uz veselības uzlabojumiem noteikti būs regularitāte, proti, cik bieži es mellenes ēdīšu. Ja meža mellenes apēdīs trīs reizes sezonā, liela ieguvuma nebūs. Ja krūmmellenes ēdīs trīs reizes nedēļā vai biežāk, jo tās ir nopērkamas veikalā, tad organisms noteikti to novērtēs vairāk,” uzskata E. Kataja.
Bieži meža mellenes tiek uzglabātas saldētavā.
“Saldētās mellenēs mazliet zudīs C vitamīns, varbūt vēl kas, bet būtiski neko nezaudēsim.”
“Meža mellenes būs intensīvāks vērtīgo vielu avots. To var arī redzēt pēc to krāsu salīdzinājuma – liellogu mellenes ir “ūdeņainākas” un blāvākas,” skaidro M. Meiere un uzsver: “Mellenes ir jāiekļauj uzturā ikvienam. Katrā vecuma grupā ir labvēlīgas ietekmes uz melleņu patēriņu – gan imūsistēmas, atjaunošanās, smadzeņu attīstības un slimību novēršanas nolūkos.”
“Veselam cilvēkam par melleņu uzņemšanu nav jāuztraucas, tās ir grūti apēst par daudz,”
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
