Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Torņakalnā notiks Vasarsvētku citādais dievkalpojums un dārza svētki
Svētdien, 28. maijā, Torņakalnā notiks Vasarsvētku Citādais dievkalpojums un dārza svētki. Pasākumā piedalīsies virkne Latvijā iemīļotu mūziķu. Par Vasarsvētkiem Torņakalnā šorīt “900 sekundēs” pastāstīja ģitārists Kaspars Zemītis ar dēliem Mārtiņu, Kārli, Jēkabu un Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.
Citādais dievkalpojums ir Rīgas Lutera draudzē jau daudzus gadus ierasts Vasarsvētku dievkalpojuma formāts, kurā uzstājas Latvijā pazīstami mūziķi. Pasākuma laikā visi iegūtie ziedojumi tiek veltīti kādam aktuāli nozīmīgam mērķim. Šogad visi ziedojumi tiks veltīti Rīgas Lutera draudzes un baznīcas atbalstam.
Šogad Citādā dievkalpojuma muzikālajā daļā uzstāsies mūziķi Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, Kaspars Zemītis, Linda Naudiņa, Lutera draudzes koris, Pārmaiņu mūzikas kvartets, Kristīne Pāže, Lutera draudzes grupa “Sunshines”, Lutera kvartets un citi.
“Vasarsvētkos rodas kaut kas tik izturīgs, tāda savstarpēja saprašanās, ka tā rada to, ko šodien saucam par draudzi – vietu, kur drīkst meklēt, jautāt, domāt, šaubīties, nezināt, brīnīties, piekrist un nepiekrist, ticēt un neticēt,” skaidro mācītājs Linards Rozentāls.
Vasarsvētki ir jūdu izcelsmes kristīgās baznīcas svētki, kuru oriģinālais nosaukums nāk no grieķu valodas vārda “pentekostē” un nozīmē “piecdesmitā diena”. Jēzus laikā 50. dienā pēc Pashā svētkiem, kas bija svarīgākie jūdu svētki, kuros svinēja atbrīvošanos no ēģiptiešu verdzības, svinēja pirmās ražas svētkus. Šajos svētkos pēc Jēzus krusta nāves ieradušies Jēzus mācekļi piedzīvoja neparastu garīgu pieredzi, kuru vēlāk aprakstīja kā Svētā Gara (Dieva Gara) saņemšanas pieredzi. Tāpēc kristietībā šos svētkus, kurus svin 50. dienā pēc Lieldienām, sauc par Svētā Gara svētkiem. Latviešu valodā svētku nosaukums ir piemērots gadalaikam, kad tie notiek, un tos dēvē vienkārši par “Vasarsvētkiem”. Šie svētki savu popularitāti iemantoja agrīnajos viduslaikos, kad tos līdzās Ziemsvētkiem un Lieldienām pasludināja par baznīcas lielajiem svētkiem.
Tie ir kā savstarpējas saprašanās svētki, kuros cilvēki jūtās saprasti, pieņemti, sadzirdēti un spēj arī citus saprast un sadzirdēt. Kopš Vasarsvētkiem Jēzus mācekļi sāka citiem vēstīt par Jēzu Kristu un tāpēc šos svētkus dēvē arī par baznīcas dzimšanas dienu.
Vasarsvētku simbols bieži ir balodis – putns, kas simbolizē neredzamo, nemateriālo, miermīlīgo, visiem cilvēkiem labvēlīgo Dieva Garu. No tā ir radies, piemēram, arī apzīmējums “miera balodis”.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
