Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Mīti un patiesība par veselīgu diētu. Saruna ar uztura speciālisti Evu Kataju
Starptautiskā diena bez diētām tiek atzīmēta 6. maijā. Tā nav diena, kad varam ēst jebko un jebkādos apjomos, bet gan diena, lai piesaistītu uzmanību un atcerētos daudzu pārspīlēto diētu briesmas.
Ideja dzima 1992. gadā 6. maijā, kad britu feministe Mērija Evansa Janga nolēma brīdināt pasauli par anoreksiju un citu ēšanas traucējumu draudiem.
Arī Latvijā daudzi iecienījuši dažādas diētas. Aptauju, par to, cik cilvēku Latvijā tām seko, atradīsi šeit.
Ar uztura speciālisti Evu Kataju pārrunājām, kā ēst pareizi, lai, pludmales sezonai sākoties, nebūtu jādomā par drastiskām diētām un strauju svara zaudēšanu.
“Ātra notievēšana nav veselīga, jo īpaši, ja mērķis ir, lai ielīst kleitā. Ātra svara samazināšana varētu būt vajadzīga, ja ir veselības problēmas, piemēram, plānota operācija un ārsts iesaka diētu. Ar strauju diētu, mēs traucējam normālu vielmaiņas darbību un organisms domā, ka iestājas bads. Kā organisms uz to reaģē? Tas palēnina vielmaiņu, lai tik ātri rezerves nepazustu. Brīdī, kad atsākam ēst vairāk, organisms atkal uzkrāj,” skaidro V/c Vivendi, Klīnika EGV, Rīgas Stradiņa universitātes uztura speciāliste Eva Kataja.
“Ievērojot diētu, varam atbrīvoties ātri no liekajiem kilogramiem, bet kā tas diezgan bieži ir novērots, svars atgriežas atpakaļ. Piemēram, bija 80 kg, svaru zaudēja līdz 70 kg, bet pēc tam svars atgriezās un bija jau 83 kg.”
Gaidītais efekts nebūs ilgstošs
“Neviens jau nevēlas pēc diētas vēl plus trīs kilogramus klāt. Ja svaru varētu noturēt ilgstoši, tad jau būtu forši, bet pārsvarā nevar. Ja tas ir izdarīts strauji, tad organisms pieprasa to visu atpakaļ. Ja organismam pakāpeniski māca un rāda, ka vienu kilogramu pazaudējot, nekas slikts nenotiek un var dzīvot tālāk, un ir pat vieglāk, tad ar laiku organisms to pieņem un viss ir kārtībā, bet, ja ir strauji un drastiski, tad organisms grib ātri atgūt atpakaļ pazaudētos kilogramus” stāsta E. Kataja.
Ar ko ir jāsāk? Kas ir pareizā diēta?
“Jāsaprot, kas ir problēma. Ir cilvēki, kas visu dienu neēd un ēd tikai vakarā trīs, pat četras porcijas vai to dara visa vakara garumā. Ir kāds, kas ik pa brīdim uzēd kādus našķus – divas konfektes, tad kādu cepumiņu, tad ir jātiek vaļā no papildu pievienotajiem cukuriem. Cilvēks ēd it kā normālus produktus, bet krietni lielākos apjomos, nekā vajadzētu, tad ir jāpamaina šķīvja proporcijas, jāieliek vairāk dārzeņi vai vārāk olbaltumvielas un mazāk citu grupu produktu. Rīcība būs atkarīgs no tā, kur ir problēma, jo nav tā, ka problēma visiem ir vienāda un varētu pateikt vienu pareizo variantu, ko darīt” atklāj E. Kataja.
Mīti par diētām un kas par to sakāms uztura speciālistei?
10 dienu olu un apelsīnu vai greipfrūtu diēta.
“Man liekas tik šķebinoši. Es domāju, ka pēc tādas diētas tiešām svars pazūd, jo, pirmkārt, negribas ēst, nav iespējams pārēsties, jo otrajā dienā jau iedomājoties vien, ka tev atkal ir jāēd olas un greipfrūts, paliek šķērmi ap dūšu. Tā principā ir diēta ar ļoti samazinātu kaloriju daudzumu. Tik pat labi varētu ēst katru dienu divas rindiņas šokolādes un ar to iztikt. Tad arī svars zustu. Nevar teikt, ka būtu kāds medicīnisks efekts no olu un greipfrūtu vai apelsīnu kombinācijas. Ēdot šos produktus organisms dabū olbaltumvielas un ogļhidrātus un mazliet taukus no olām. It kā visas uzturvielu pamat grupas ir pārstāvētas, bet ļoti niecīgos apmēros. Un 10 dienas no vietas, man liekas ir briesmīga sevis mocīšana,” nosaka E. Kataja.
Pirms ēšanas ir jāapēd greipfrūts vai apelsīns, jo šajos citrusaugļos ir daudz šķiedrvielu, kuņģis ir pils un tad mazāk apēdīs. Vai tā ir taisnība?
“Daļēji jā, ja mūsu pārēšanās ir sekas tam, ka esam bijuši badā un tā nav emocionāla ēšana, apēdot apelsīnu, ābolu, burkānu vai jeb ko citu nelielā apjomā pirms maltītes, tas palīdzēs nepārspīlēt ar ēdiena porcijas izmēru. Kuņģī būs sācis gremošanas procesus un izsalkums nebūs tik milzīgs. Ja pārēšanās nav kā ieradums vai emocionāls komforts, tad tas varētu līdzēt.”
Vai pirms maltītes izdzerot ūdeni, tas mazinās izsalkumu un būs labāka vielmaiņa?
“Nav obligāti tieši pirms maltītes, ja visas dienas laikā dzer ūdeni. Svarīgi, lai organismā ir optimāls šķidruma daudzums. Ja visu dienu nav dzerts ūdens, tad es iesaku pacientiem pirms maltītes padzerties. Tā varētu vecināt ūdens uzņemšanu. Bet, ka ūdens glāze pirms ēdienreizes palīdzētu, domāju, ka nē.”
Kā vielmaiņu ietekmē lielos daudzumos izdzerta kafija, kas īpaši raksturīgi ofisa darbiniekiem?
“Par kafiju un tēju pētījumu ir diezgan daudz un kafijā esošie antioksidanti tiek pozitīvi vērtēti. Ja kafiju dzer nesaldinātu, tad šobrīd zinātne pārstāv viedokli, ka kafija organismam nekaitē. Bet tikai tādā kafija, kurai nav klāt 250 ml piena un tikai 50 ml kafija, tad kafija tiek atzīta par veselībai noderīgu. Ir jāskatās vai ar kafiju cilvēks neaizstāj ēdienreizi. Ēdot biezpienu vai gaļu, produktus, kas satur kalciju vai dzelzi, nevajadzētu dzert klāt kafiju, jo kafijas dzeršana var kavēt atsevišķu minerālvielu uzsūkšanos, kā dzelzs vai kalcija. Ja kafija kalpo mundrumam un labsajūtai, tad tas ir labi, bet, ja kafija aizstāj ēšanu vai miegu, tad kafija drīzāk kaitē, nekā palīdz.”
Runājot par dažādajām diētām, uztura speciāliste Eva Kataja neslēpj, ka gandrīz jebkurš produkts ir bijis kādas diētas sastāvā.
“Man ir paziņas, kas tagad nevar ieēst papriku, jo ir bijusi kāda diēta, kur visu laiku jāgrauž svaiga paprika. Tad ir ēsti burkāni, no kuriem cilvēks pat kļūst oranžīgs, jo burkānos ir daudz karotīna un āda iekrāsojas. Tas nav bīstami, bet ir tādas sekas. Diezgan bieži ir dažādas zupu diētas, kur uzvāra zupu un tad piecas dienas pēc kārtas ēd tikai to. Manam tēvam savulaik viens no mūsu dietologiem teica, lai viņš trīs dienas pēc kārtas ēd torti “Cielaviņa”. Ne gluži svara nomešanai, bet, lai tiktu vaļā no šīs atkarības. Svars arī mazliet samazināsies, jo, cik tad ilgi “Cielaviņu” ēdīsi. Pirmajā dienā esi priecīgs, bet uz dienas beigām, ne pārāk,” stāsta E. Kataja.
“Jebkuru produktu mēs varam izmatot ātrai svara samazināšanai, ja mēs ēdam tikai to, jo tā atslēga ir tajā, ka produkts “piegriezīsies” un vairs negribēs to ēst lielā apjomā. Noslēpums ir tajā, ja mēs ēdīsim mazāk, tad uzņemsim mazāk kaloriju un svars samazināsies. Tā nav, protams, veselīga pieeja svara samazināšanai. Veselīga pieeja būtu, ēst regulāri, iekļaut katrā ēdienreizē dārzeņus, uzņemt gan taukus, gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus un papildus pievienotos cukurs pēc iespējas mazāk lietot.”
Arī pēc svētkiem ir jāatceras, ka, iespējams, kaut kas vieglāks ir jāēd. Ja svētku laikā ir ēsti cepeši un plātsmaizes, tad ir jāēd mazliet mierīgāk, lai ar ēdienu uzņemtās rezerves nepaliek uz palikšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
