Kā "sakārtot galvu", lai veiktos finansēs? Grāmatas "Naudas psiholoģija" apskats

Vai vajadzētu justies slikti, jo nav naudas? Nē, tās nav arī lielākajai daļai citu cilvēku šajā pasaulē.  Tomēr kaut kā skumji dzīvot no algas līdz algai… Kā pieslieties to izredzēto bariņam, kam līdzekļi ir? Kā kļūt turīgam? Par to ļoti saistošā veidā uzrakstījis finansists Morgans Hauzels Jāņa Rozes apgāda nesen izdotajā grāmatā “Naudas psiholoģija”.

Vērtējums grāmatai: 8,5/10 (vērts izlasīt)

Sāku lasīt šo grāmatu ar zināmu skepsi, sak’, gudri finansistu teksti labi ieaijā pirms miega. Lika pagaidīt! Šī grāmata ir pilna spilgtiem cilvēkstāstiem un asprātīgiem salīdzinājumiem, bet, galvenais, ar reāliem ieteikumiem, kā “sakārtot galvu”, lai arī naudas lietas ietu no rokas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Manuprāt, galvenā doma, kas caurstrāvo šo darbu – prasme rīkoties ar naudu nav saistīta ar finansēm vai matemātiku, bet gan psiholoģiju, dzīves pieredzi un ļoti cilvēcīgām vājībām vai prasmēm. Turklāt finansists, atšķirībā no ķirurga, var kļūdīties bieži un tikt cauri sveikā un pilnām kabatām naudas. Tā notiek katru dienu, kļūdas investīcijās tiek pieļautas daudz, daudz biežāk, nekā veiksmes (no tās vispār daudz kas atkarīgs). Bet, ja paveicas, tas vienā rāvienā var palīdzēt glābt pilnīgu krahu.

Kā jau nojaušat, šī, protams, ir grāmata, kas rakstīta no turīga rietumnieka skatu punkta, bet abstrahējoties no tā, noteikti varam atrast vērtīgas atziņas un padomus arī sev. Ja domāšana ir pietiekami tēlaina un analītiska, tajā apskatītos principus var piemērot arī padomju un postpadomju vēsturiskajā un ekonomisko zināšanu (lasi – finanšu jukas trīsdesmit un vairāk gadu garumā) fonā dzīvojošajiem. Proti, mūsu lēmumi par finansēm, kas loģiski izrietēs no pieredzes, plānveida ekonomikai pārejot mežonīgā kapitālismā, no banku krīzēs un naudas maiņās piedzīvotā. Tāpēc, kaut reizēm kļūdaini, Latvijā tie ir saprotami ikvienam, savukārt, piemēram, ASV vai Āfrikā cilvēkus tie pārsteigtu un nevienam ar to pašu finanšu līdzekļu daudzumu nenāktu ne prātā tā rīkoties.

Un šādas cilvēku sociālās pieredzes ir jāņem vērā, gan analizējot procesus, gan dodot padomus un pieņemot lēmumus.

Hauzela pieeja ir skatīties nevis uz tabulām un finanšu datiem, bet uz notikumiem un sociāliem konstruktiem, domājot par to, kāpēc sabiedrība un indivīdi pieņem vienus vai citus lēmumus, un kāpēc ir tik turīga, cik ir. To lasot, nodomāju, ka tas jau sen psihologiem skaidrs, ka darot to pašu atkal un atkal, gaidīt citu rezultātu, ir trakuma pazīme. Tāpat, ieliekot lēmumu pieņēmēju lomā citu šīs pašas sociālās grupas cilvēkus, ekonomiskais kurss nemainīsies. To paši esam piedzīvojuši vai cik reizes, mainoties finanšu un ekonomikas ministriem.

Līdz ar to loģisks ir arī secinājums, ka cilvēki ar dažādām finanšu un dzīves pieredzēm neuzticēsies vieniem un tiem pašiem padomiem. Viņi nebūs vienisprātis par to, kas ir vērtīgs vai svarīgs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tomēr tajā pašā laikā interesanti ir lasīt par lielo un veiksmīgo investoru un finansistu pieredzi, ceļu un notikumiem, kas viņus pie tiem noveduši, lai arī skaidrs, ka viņi ir izņēmums. Normalitāte ir naudas zaudēšana un nemākulīga rīcība. Kā gan citādi varētu būt? Absolūti visu laiku, kopš cilvēks un tā veidotā sabiedrība ir pastāvējusi, naudas lielākajai tās daļai nav bijis. Mēs tikai mācāmies ar naudu apieties. Lūk, par to arī šī grāmata!

Te daži vērtīgi ieteikumi no grāmatas, kas, manuprāt, palīdz paskatīties uz naudas lietām ar vēsu prātu:

  • Svarīgi, ir nevis, cik daudz nopelni, bet, lai ar to pietiek. Lai ir gana!
  • Nav vērts riskēt ar to, kas jums ir un ko jums vajag, lai iegūtu to, kā jums nav un ko nevajag.
  • Gan veiksme, gan neveiksme ir sliktas skolotājas. Tās ir paviršas, jo pirmā rada labu augsni iedomībai, bet otrā gudriem cilvēkiem vieš domu, ka viņu lēmumi ir briesmīgi.
  • Tikt pie naudas ir viena lieta. To saglabāt un pavairot – pavisam cita.
  • Vienīgais veids, kā kļūt turīgam, ir neiztērēt naudu, kas jums pieder.
  • Naudas jeb bagātības lielākā vērtība ir tās dotā brīvība. Šīs vērtības augstākā forma – katru rītu pamostoties sacīt: “Šodien varu darīt to, ko pats vēlos!”

Informācija par grāmatu:

Morgans Hauzels “Naudas psiholoģija” (2022)

Panākumi naudas lietās nebūt nav tik ļoti atkarīgi no tā, ko jūs zināt. Drīzāk gan no jūsu rīcības un uzvedības. Un to ir grūti iemācīt pat ļoti gudriem cilvēkiem. Nauda – ieguldījumi, personīgās finanses un uzņēmēju lēmumi – ir joma, kurā apmācību pamatā tradicionāli ir matemātika, un mūsu rīcību diktē dati un formulas. Taču reālajā pasaulē cilvēki nepieņem finanšu lēmumus aprēķinu tabulās. Tas notiek pie vakariņu galda vai sanāksmju telpā, kur sausajiem skaitļiem piejaucas jūsu personīgā pieredze, unikālais pasaules skatījums, egoisms, lepnums, mārketings un dažādi nejauši stimuli.

Grāmatā “Naudas psiholoģija” Morgans Hauzels 19 īsos stāstos iztirzā dīvainos veidus, kā cilvēki domā par naudas lietām, un māca mums labāk izprast vienu no svarīgākajām tēmām dzīvē. Morgans Hauzels ir viens no investīciju uzņēmuma “Collaborative Fund” partneriem. Pirms tam rakstījis slejas The Wall Street Journal un The Motley Fool. Amerikas Biznesa autoru un redaktoru asociācija viņu divreiz atzinusi par gada labāko autoru, Hauzels saņēmis “The New York Times” Sidneja balvu un divas reizes bijis nominēts “Geral Loeb Award” par izciliem sasniegumiem biznesa apskatu rakstīšanā. Grāmata “Naudas psiholoģija” tulkota gandrīz 50 valodās, tās kopējā tirāža pārsniedz 2 miljonus eksemplāru.

Radio “Star FM” ētera cilvēki un “tv3.lv” redaktori sadarbībā ar grāmatnīcām “Jānis Roze” turpmāk lasīs grāmatas un stāstīs par izlasīto citiem. Visu izlasīto grāmatu apskatus varēsi atrast sadaļā “Lasītāju klubiņš”.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm