Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kā 1. aprīlis kļuva par vispasaules joku dienu?
“Paskaties, tev mugura balta!” “April, april!” – un smieklu vētra pa visu klasi! Kurš gan nav piedzīvojis šo jautrību? Bet, vai zini, kā pirmā aprīļa diena iemantojusi joku dienas statusu? Ieskatāmies vēsturē un apkopojam klasiskākos mediju izspēlētos jokus.
Joku diena 1. aprīlī ar jautrām izdarībām tiek svinēta jau vairākus gadsimtus dažādās pasaules malās. Pēdējās desmitgadēs arī mediji un lielie uzņēmumi ir pielikuši savu pieckapeiku, lai jautrība un izjokošana ietu plašumā.
Pilnīgi drošu liecību, kā šī tradīcija aizsākusies nav, bet pastāv vairākas ticamas versijas.
Izsmiekls no progresīvo puses
Ir vēsturnieki, kas uzskata, ka 1. aprīlis kā joku diena pirmo reizi datējama ar 1582. gadu, kad Francija pārgāja uz no Jūlija uz Gregora kalendāru, sākot jaunu laika skaitīšanas sistēmu, kurā gads tiek dalīts 365 dienās un 12 mēnešos, kam pamatā ir Mēness fāzes. Jāpaskaidro, ka vecajā Jūlija kalendārā gada pirmā diena bija pavasara sākums, aptuveni 1. aprīlis, raksta vietne “History”.
Cilvēki, kas kavējās ar jauno pārmaiņu ieviešanu un kuriem bija grūti pierast, ka jaunais gads sākas ar 1. janvāri, turpināja gadu maiņu atzīmēt marta pēdējā nedēļā. Savukārt citi, progresīvākie, par viņiem sāka jokot un apsmiet.
Viens no izplatītiem jokiem bijis novietot uz Jūlija kalendāra Jaungada svinētāju sliekšņa “aprīļa zivi” (“poisson d’avril”) no papīra, kas, kā vēsta leģenda, simbolizējusi jaunu, viegli noķeramu zivteli, kas vēl apmulsusi pēc ziemas, un šajā gadījumā apzīmējusi lētticīgu cilvēku.
Šajā dienā var izjokot ikvienu
Savukārt cita versija vēsta, ka marta beigās un aprīļa sākumā jau senie romieši svinējuši prieka svētkus par godu Kibelei – auglības dievietei, dievu un visas dzīvās radības mātei.
Arī šie svētki tika svinēti kā pavasara sākums, vēsta enciklopēdijas “Britannica” interneta vietne.
Svētki atzīmēti ar pārģērbšanos, izjokojot citus un pat valdniekus. Šajā dienā bijis atļauts viss, neuztverot izdarības nopietni. Pastāv uzskats, ka šo tradīciju romieši aizņēmušies jau no ēģiptiešiem.
Dabas mātes jociņi
Tāpat ļoti ticama ir cita versija, īpaši, ja esi dabas vērotājs. Kurš gan nav ievērojis pavasara viltības, kad dabas māte izspēlē nekaunīgus jociņus gan ar augiem, gan laika ziņu diktoriem, jo prognozes mainās biežāk nekā slapjās zeķes.
Tieši šī pastāvīgā pavasara laika mainība ir pamatā pieņēmumam, ka 1. aprīļa diena bija saistīta ar pavasara ekvinokciju jeb pirmo pavasara dienu ziemeļu puslodē, kad māte daba mānīja cilvēkus ar mainīgiem, neparedzamiem laikapstākļiem. Un cilvēks nolēma nevis skumt, bet par to gardi pasmieties.
Joki, kas kļuvuši par leģendām
Mūsdienās cilvēki turpina jokošanās tradīciju un labprāt atzīmē vienīgo dienu gadā, kad par mānīšanos nesoda, bet smejas. Nereti ļaudis veltījuši daudz pūļu, lai iznestu citus cauri ar sarežģītiem 1. aprīļa jociņiem. Laikraksti, radio, TV kanāli un tīmekļa vietnes labprāt iesaistījušās 1. aprīļa tradīcijā ziņot par trakākajā iztēles lidojumā izdomātiem apgalvojumiem.
Piedāvājam dažus piemērus no mediju vēstures, kas varētu jestriem jokiem iedvesmot arī citus:
BBC spageti raža (1957)
Pirmais slavenais gadījums, kas nu jau kļuvis par joku dienas vēstures klasiku, ir BBC stāsts par makaroniem. Proti, tiek uzskatīts, ka šis ir pirmais gadījums, kad televīzija izmantota, lai iestudētu 1. aprīļa joku. Kanāls BBC demonstrēja attēlus, kuros sievietes Šveicē “novāc” spageti no kokiem un krūmiem. ikgadējā makaronu ražas novākšanas talkā.
Pat vairākas desmitgades vēlāk CNN nosauca šo raidījumu par “lielāko mānīšanu, ko jebkad ir izmēģinājusi jebkura cienījama ziņu iestāde”.
“The Guardian” Sanserifas salas jubileja (1977)
1977. gadā laikraksts “The Guardian” publicēja rakstu par tropisko Sanserifas salu, kas svin savas neatkarības desmito gadadienu. Publikāciju ilustrēja karte ar dažādu vietu un pilsētu nosaukumiem. Bet ieskatoties sapratīsi, ka šo objektu nosaukumi patiesībā ir tipogrāfijā izmantoto fontu (rakstzīmju stilu) nosaukumi. (Sans Serif – skan pazīstami?)
Ķelnē vāveres pirmajā vietā (1993)
Jestrs joks izdevās arī Ķelnes radiostacijai “Westdeutsche Rundfunk” (WDR), kas 1993. gada 1. aprīlī paziņoja, ka pilsētas amatpersonas ir noteikušas skrējēju ātruma ierobežojumu pilsētas parkos. Rikšot pa pilsētas zaļo zonu it kā vairs nedrīkstēja ātrāk par 10 kilometriem stundā, lai netraucētu vāveres to delikātajā pārošanās sezonā.
Tualetes papīrs kreiļiem (2015)
Pēc covid-19 pandēmijas joku par tualetes papīru, protams, netrūkst, bet jau 2015. gadā tapa leģendārs joks par inovatīvu tualetes papīru kreiļiem, ko savā tvītā izspēlēja “Cottonelle”. Tā gan bija asprātīga atsauce uz 1998. gadā izspēlēto “Burger King” joku par kreiļu burgera tirgošanas sākšanu.
Klasiskais joks ar astronomu (1976)
Šī ampelēšanās pēcāk atkārtota dažādās versijās, bet BBC Radio 2 programmas vadītāji bija pirmie, kas metās uz vienu roku ar astronomu Patriku Mūru, sazvanoties un izjokojot klausītājus. Proti, astronoms ēterā brīdināja klausītājus, ka pievilkšanas spēks starp Jupiteru un Plutonu uz īsu brīdi samazinās gravitāciju uz Zemes tieši pulksten 9:47 no rīta. Mūrs turklāt sacīja, ka visi, kas uzlēktu gaisā tieši šajā laikā, viņi piedzīvotu bezsvara stāvokli.
Jautrākais, ka BBC neilgi pēc pulksten 9:47 saņēma simtiem zvanu, apstiprinot šo fenomenu. Pēc tam Mūrs ēterā atklāja, ka tā bijusi palaidnība.
Krāsu TV caur neilonu (1962)
Vēl kāds klasisks joks izdevās Zviedrijas nacionālajai televīzijai 1962. gadā. Tie bija laiki, kad pārsvarā visiem bija melnbalts televizors, bet krāsu TV šķita sapnis. Tā nu televīzijas tehniskais eksperts paziņoja, ka melnbaltās pārraides var pārvērst krāsainās, skatoties tās caur neilona zeķubiksēm. Daudzi zviedri noticēja šim “tehniskajam brīnumam”.
Brensona sapnis par putniem (2017)
Ja jau tehnoloģijas, tad tehnoloģijas. Klasisks piemērs smalkam jokam 1. aprīlī ir “Virgin” īpašnieka, miljardiera Ričarda Brensona stāsts par to, kā viņš bērnībā bijis apsēsts ar putniem, un tāpēc, izaudzis liels, saviem inženieriem licis strādāt pie videi draudzīgas enerģijas un tehnikas, kas ļauj izmantot putnu dabisko māku arī lidaparātiem. Lūk, video, kur redzams, kā inženieri neapmulsa un īstenoja šo ideju godam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
