Eksperts: Nav ko čīkstēt par pulksteņa griešanu, vasaras laiks atbilst Saules pulkstenim
Naktī no sestdienas uz svētdienu, 25. martā, pulksten 03.00 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Portāls “tv3.lv Dzīvesstils” sazinājās ar Latvijas Miega medicīnas biedrības vadītāju Juri Svažu un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektoru Gunāru Valdmani, lai noskaidrotu trūkumus un priekšrocības laikrāžu grozīšanai.
“Kantar TNS” aptauja liecina, ka 23% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 labāk patīk pāreja uz ziemas laiku, jo tad ir gaišāki rīti, “ietaupās” viena stunda un var ilgāk pagulēt, savukārt 25% iedzīvotāju – pāreja uz vasaras laiku, jo tad ilgāk vakarā ir gaišs. Savukārt 40% iedzīvotāju nepatīk ne pāreja uz ziemas laiku, ne pāreja uz vasaras laiku.
“Manuprāt, tie ieguvumi atsver tās neērtības, kas objektīvi var rasties. Tāds ir mans viedoklis. Ārsti jau nav atbildīgi par pulksteņa griešanu, to izdomāja ekonomisku apsvērumu dēļ. Mēs tikai varam izdarīt secinājumus.”
Pirmsākumos tiešām galvenie argumenti par labu pulksteņa griešanai tika minēti ekonomiskie apsvērumi, jo pati ideja par vasaras laiku radās vēl 18. gadsimta beigās. 1784. gadā toreizējais ASV sūtnis Francijā Bendžamins Franklins uzrakstīja eseju “Par pāreju uz vasaras laiku”. Esejā izklāstītā ideja B. Franklins radās, kad ap sešiem no rīta nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu. Pamostoties sūtnis bijis pārsteigts par spilgto gaismu un viņam radās ideja – saules gaismu izmantot lietderīgi. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, B. Franklins izrēķinājis, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un laikā no 20. marta līdz 20. septembrim vakaros dedzinot sveces un petrolejas lampas.
Nākamais mēģinājums pāriet uz vasaras laiku bija 1907. gadā, kad aprēķinos balstīto, pēc dažiem avotiem satīrisko, B. Franklina ideju par pāreju uz vasaras laiku atgādināja anglis Viljams Vilets. Viņš ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm: katrā aprīļa svētdienā par 20 minūtēm uz priekšu un septembrī darīt tāpat, tikai – pretēji. V. Vileta ideju noraidīja, tomēr 1916. gadā Lielbritānijas parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež, par stundu apsteidzot Griničas laiku. Šo praksi Pirmā pasaules kara laikā pārņēma arī Vācija, Īrija un Francija.
Runājot par ekonomiskajiem ieguvumiem mūsdienās, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis gan apliecina, ka tik lieli ekonomiskie ieguvumi kā pirmsākumos nav.
“Ja salīdzinātu dienu pirms un dienu pēc pulksteņa pārgriešanas, tad efekts būs diezgan niecīgs un nav objektīvi izmērāms.”
“Kur es piekrītu Ekonomikas ministrijai, kamēr mēs esam vienoti, Eiropas Savienībā, mums ir kopējais tirgus, tikmēr mums jāpaliek pie vienotā laikā, jo īpaši ar tuvākajiem kaimiņiem. Tieši transports, avio satiksme, loģistika tiek visbūtiskāk ietekmēta, ja kādā valsti laiku maina, bet kaimiņvalstī nemaina. Te ir tas būtiskākais ekonomiskais ieguvums, bet ne pašā enerģijas patēriņā. Mūsdienās vairs nav fabriku darba laiks pakārtots diennakts stundām. Arī mājsaimniecībās nevar salīdzināt, kādas elektriskās lampiņas mēs tagad lietojam un kādas tās bija pirmsākumos,” skaidro Gunārs Valdmanis.
2018. gadā visu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptaujas rezultāti norādīja, ka 84% no aptaujātajiem atbalsta sezonālā laika maņas atcelšanu, kā vienu no argumentiem minot, ka tas ir kaitīgi cilvēka veselībai un ietekmē miega kvalitāti. “To, ka pulksteņa griešana ietekmē, nevar noliegt. To pētījumi parāda, ka ir tā stundiņa mazāk, tad varbūt parastais cilvēks, bez miega traucējumiem, vienu, divas dienas var justies sliktāk. Tā tas ir,” nenoliedz dr. Juris Svaža un katram no mums vaicā:
“Vai mēs tā baigi plānojam savas miega stundas, kad mēs aizejam uz teātri un esam vēlu mājās? Es gribētu teikt, ka cilvēki varbūt pārlieku arī pārspīlē to ietekmi.”
“Tad, kad mēs stundu vēlāk aizejam gulēt, pēc sabiedriska pasākuma, braukšanas, ceļošana, tad mēs tā nesatraucamies, bet tas arī slikti, nelabvēlīgi ietekmē mūsu miega kvalitāti. Tās pašas laika zonu maiņas, bet vai tāpēc mēs atteiksimies no braucieniem? Ietekme, protams, ir bet, manuprāt, mans viedoklis, ka tā tiek tomēr pārspīlēta. Būtiskāk tas varētu ietekmēt cilvēkus, kuriem jau ir miega traucējumi, tiem varētu būt grūtāk adaptēties.”
“Ja tīri no medicīniskā viedokļa ņemam, tad labāk būtu palikt pie viena laika un negriezt.”
Dr. J. Svaža uzsver Latvijas priekšrocības: “Visoptimālāk ir dzīvot, protams, pēc Saules vai astronomiskā laika. Ja runājam, kurš laiks būtu mums piemērotāks, tad labāk būtu palikt pie vasaras laika. Latvijā, var teikt, ir paveicies, jo mums vasaras laiks arī apmēram atbilst tam Saules pulkstenim. Ir tuvu tam. Kā piemēru varu minēt Viduseiropas, Centrāleiropas laiku. Tas ir vienāds gan Polijas Austrumos, kas ir pie Lietuvas un Spānijā vai Francijā, kas ir pie Atlantijas okeāna. Iedomājaties kāda ir starpība, kad polis mostas viņam saule lec, bet tam spānim vēl ir tālu līdz saullēktam vai otrādi. Tāpat visi dzīvo, pierod, adaptējas. Cilvēks jau ir spējīgs adaptēties. Mums vasarā jau četros saule lec, bet mēs septiņos, astoņos ejam uz darbu un ir jau liela diena. Savukārt vakari ir īsāki.”
