Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Egons Reiters: Ja esi izlasījis Imanta Ziedoņa stāstus krustām šķērsām, Ingas Pizānes stāsti tev ļoti trāpīs
Egons Reiters radio “StarFM” lasītāju klubiņā lasa Ingas Pizānes dzejoļu krājumu “Tas pats izmisums, tikai ar puķēm”. Egons Ingas dzejoļus sauc par stāstiem un salīdzina ar epitāfijām. “Tas ir kaut kas vairāk par dzejoli manā pasaulē. Atskaņas ir laba lieta, bet man patīk dzejolis, kas ne tik daudz atskan, kā stāsta. Tas ir tas, ko Ingas dzejolis, manuprāt, dara,” stāsta Egons.
Egons, lasot Ingas dzejoļus radio ēterā un sarunājoties ar dzejnieci, neslēpj, ka ir apraudājies, jo dzejnieces stāsti viņam “kaut kā trāpa”.
“Tas, ko Inga Pizāne dara, ir līdz sirds dziļumiem aizkustinoši. Es jau esmu pats Ingai atzinies mīlestībā. Man ļoti patīk, kā viņa rada,” stāsta Egons.
“Es nezinu kāpēc tā, bet mēs kaut kādā ziņā esam no viena māla taisīti. Es ļoti labi saprotu autores stāstīto,” sarunā ar autori neslēpj Egons.
Grāmatā pirmais dzejolis parāda to, par ko ir šie dzejoļi. Un Egons radio ēterā klausītājiem un dzejniecei nolasa dzejoli:
“Es pamodos, – tā cilvēki dara. Nojautu, ka neatrakstīsi. Paliku gultā un vilku no plaukta dzejas grāmatu, lai sevi mierinātu. Tā cilvēki dara. Uzgāju Vizmas dzejoli par ārprātu. Un nodomāju, cik skaits vārds ir ziedprātība un aizgāju pēc puķēm, lai iztēlotos, ka tās no tevis. Skaistumam, vaicāja pārdevēja? Jā, es teicu un ilūzijām. Esat kādreiz dāvinājusi puķes savām ilūzijām? Izvēlējos kliedzoši sarkanu dāliju klusumu, kas piestāvēja visam, kas starp mums nepateikts. Un domāju par to, vai pēc mīlestības nāk atmīlestība. Atgriezos mājās un dzīvoju to pašu dzīvi, to pašu izmisumu tikai ar puķēm,” radio ēterā izteiksmīgi nolasa Egons un neslēpj: “Lūk, tas ir tas titul gabals!”
“Man patīk tas, kādu ceļu Inga iet savos stāsts,” šķirstot lappuses stāsta Egons un piebilsts: “Arī asaraini, tāpēc arī izmisums, tikai ar puķēm.”
Egons izteiksmīgi lasa vēl kādu stāstu no dzejoļu krājuma “Tas pats izmisums, tikai ar puķēm”:
“Dzīve ir skaista pilnu atzīšanos. Es nemāku tev pienākt klāt, kad esi dusmīga, tu man teici. Augusts klusējot gāja uz beigām. Es biju saaukstējusies. Bija grūti koncentrēties dzejai un dzīvei. Es klepoju un domāju. Klepoju un domāju par to, kas mīlestībai kopīgs ar klepu un klepum ar laiku, un laikam ar putekļsūcēju, kas skanēja istabā. Mēs attīstījām vasaras filmiņu un priecājāmies par bildēm, kā mazi bērni. Kā mazi bērni, mēs piecirtām ar kāju katrs savai patiesībai. Es tik ļoti gaidīju, ka tu man pienāksi klāt tieši tad, kad biju dusmīga. Kad salīgām, tu man mizoji ķiplokus un liki tos elpot, lai atbrīvotu manus elpceļus uz rudeni. Un no skapja augšas dabūju ziemas segu. Mēs sasedzāmies. Es varēju elpot. Un dzērves ar spārniem aiznesa, iespējams, mūsu pēdējo vasaru.”
“Tā Ingas epitafijas strādā. Es kaut kā baigi dzīvi redzu, ko viņa raksta. Ja tev gribās dzīvu lasāmvielu, tad šī ir īstā. Ja esi izlasījis Imanta Ziedoņa stāstus krustām šķērsām, Ingas Pizānes stāsti tev ļoti trāpīs. Es garantēju. Es saku stāsti, jo dzeja ir biški par maz teikts šajā gadījumā,” stāsta Egons.
Egona lasījumā stāsts “Tik ļoti iederas”, kurā viņš saskata līdzību ar sevi: “Eju pa pilsētu un nekas nebesī. Tieši otrādi. Viss tik ļoti iederas, kā saulīte debesīs. Tas viņš, kurš šūpojas pie kāpņu telpas, priekos vai bēdās, no tāluma jau nevar pateikt. Tas viņš, kurš sulīgi nolamājas uz garāmgājējiem par to, ka viņi vienkārši iet garām. Kā viņš pats visu mūžu sev gājis garām. Jā, tas sāp. Varbūt tāpēc viņš nav savā garā. It kā viņi būtu vainīgi pie visa, kam viņš savā dzīvē pagājis garām. Viņa lamas sulīgas kā mango notek gar lupām. Pa tikko izmazgāto kreklu, tik ļoti iederas. Tā mašīna, kas mani apšļaksta no galvas līdz kājām, uzraksts: “Tikai mieru!” Mēness ielā, tik ļoti iederas. Un trīs mājas tālāk “fack you”. Sētniece, kas ar rokām krāmē lapas mazā, patiešām mazā, plastmasas spainītī. Tik mīļi. Tik iederas. Visiem tiem cilvēkiem citam gar citu nekādas daļas. Vējš, kas dzenā izmisumu no kakta uz kaktu. Tie divi viņi, ko policija arestē par aktu publiskā vietā. Kā varbūt, ka nebesī? Un viņi, kas ielien rindā pa priekšu. Skatos un nebesī. Vai vispār dzīva esmu? Paldies dzīve. Eju un domāju, cik skaisti man nebesī. Dzīve.”
Egons atklāti teic: “Tas, ko Inga dara, ir brīnišķīgi. Tiem, kuri eifonijas ir apgriezuši ento reizi, iesaku pieslēgties Ingai. Man ļoti patīk, kā Inga to dara.”
Egons “izstāsta” vēl vienu stāstu radio ēterā: “Mīlestība ir tikpat dabiskā kā nakts. Ejot garām, tu pieskaries maniem matiem. Pēc tam paņem malkas pagali un iemet to kamīnā. Tās sprakšķ kā mūsu dzīve šeit, mājā pie meža. Kamīna sprakškēšana sarunājās ar kamīna sprakšķešanu. Gluži kā mēs ar tevi. Mēs klājam launaga galdu. Galda vietā mums ir krēsls. Es skatos pa logu, sniegs ir dziļš. Mēs smejamies, kad pasaka, ka sniegs ir garš mājai līdz viduklim. Tu esi iztīrījis ceļu uz mājām. Lai atpakaļ ceļš vieglāks, nekā šurp nākšana. Es, atvedusi pankūkas. Izsalkums līdz ir abiem. Tas sinonīms vārdam dzīve, vot, vārdnīcās to noklusē. Tu jautā: cik stipru kafiju es gribu? Es palūdzu tev atvērt ievārījumu. Tu to dari pēc savas metodes. Dažās lietās mūsu metodes sakrīt. Piemēram, mēs vienādi atlokām bikses. Tev patīk atlocīt arī lappušu stūrīšus. Es priecātos, ja tu atlocītu lappusi grāmatā, kurā būs publicēts šis dzejolis. Vai dzejolis ir tik pat dabisks kā atmiņa?”
Ingas Pizānes dzejoļu krājums “Tas pats izmisums, tikai ar puķēm”
Inga Pizāne (1986) ir dzejas krājumu “Tu neesi sniegs”(2016) un “Siena, ko nosiltināt” (2019) autore. Pabeigusi dzejas meistardarbnīcas Literārajā Akadēmijā pie Jāņa Rokpeļņa un Ronalda Brieža, kuri secīgi bijuši abu pirmo grāmatu redaktori.
Par grāmatu “Siena, ko nosiltināt” autorei piešķirta Ojāra Vācieša prēmija (2020). Uzstājusies Amerikas Dzejas festivālā Ņujorkā, kā arī vairākos Eiropas Dzejas festivāla pasākumos Lielbritānijā, Slovākijā, Lietuvā un citur. 2018. gadā amerikāņu izdevniecība “A Midsummer Night’s Press” izdeva autores grāmatu “Having Never Met” Džeida Vila atdzejojumā. Turpina publicēties latviešu un ārzemju izdevumos. Aizraujas ar fotogrāfiju un kino. Nevar savu dzīvi iedomāties bez puķēm.
Māksliniece Līga Kitchen.
Radio “Star FM” ētera cilvēki un “tv3.lv” redaktori sadarbībā ar “Jānis Roze” apgādu turpmāk lasīs grāmatas un stāstīs par izlasīto citiem. Visu izlasīto grāmatu apskatus varēsi atrast sadaļā “Lasītāju klubiņš“.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
