Tūkstošiem beigtu zivju skalojas pa ūdens virsmu – tāda aina novērojama Austrālijā, Dārlingas upē. Medijus visā pasaulē pāršalkusi ziņa par zivju masveida nāves gadījumu 19. martā Austrālijā, ko izraisījis ūdenslīmeņa krišanās un karsts laiks pie Menindi pilsētas Austrālijas ziemeļrietumos.
Dienvidu puslodē tikko iestājies astronomiskais rudens, bet laiks joprojām pieturas tveicīgs un aizvadītā vasara jau tradicionāli bijusi ļoti karsta. Ziemeļu daļa, kas ir tuvāk Ekvatoram, piedzīvojusi iespaidīgus karstuma viļņus.
Tā nu marta vidū Dārlingas upē pie aizsprosta atrasts milzum daudz beigtu zivju.
Miljoniem zivju nāvi izraisījis bīstami zems skābekļa līmenis ūdenī. Šo postu radījusi ūdens līmeņa krišanās, paziņojušas valdības amatpersonas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kā raksta portāls “NPR”, galvenokārt iet bojā Austrālijas saldūdens siļķes. Eksperti gan skaidro, ka siļķes lietussezonas laikā, kad ūdens līmenis būtiski ceļas, savairojas ļoti lielā skaitā, tāpēc, tam krītoties, ir normāla siļķu bojāeja un parasti tas nozīmē atgriešanos pie normālas zivju populācijas.
Cilvēki uz ziemeļiem no Menindi stāsta, ka pa upi visur peld zivis ar vēderiem uz augšu – pārsvarā saldūdens siļķes, bet arī mencas un asari, raksta ziņu aģentūra “AP”.
Karstuma vilnis šajā apgabalā ir vēl vairāk saasinājis problēmu. Masveida zivju bojāeja novērota arī februāra beigās, ziņoja “The Associated Press”. Tāpat arī 2018. gada beigās un 2019. gada sākumā spēcīgā sausuma apstākļos Menindi upē notika masveida zivju bojāeja.
