Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pamatprincipi, kas jāņem vērā, apzaļumojot teritoriju ar kokiem un kādi krūmi piemēroti dzīvžogam
Raidījumā “Zaļie pirkstiņi” Rūta Dvinska kopā ar “Bulduru” kokaudzētavas vadītāju Kasparu Vēveri skatītājiem pastāstīja, kādus kokus izvēlēties stādīšanai piemājas dārzos. Vai egli stādīt ir droši un kas aug zem bērziem, kā arī kādi krūmi ir piemēroti dzīvžogam?
“Dārzkopība nav akmenī iecirsta zinātne. Tur ir ļoti daudz improvizācijas iespēju. Jāatceras tikai pamatlietiņas,” iedrošina eksperts K. Vēveris;
- saknēm vajag vietu, kur augt;
- mitruma un barības vielas;
- lapām vajag saņemt saules gaismu.
Kā pareizi iestādīt egli vai bērzu?
Svarīgi ievērot atstatumus no ēkas un komunikācijām. Pirms koku stādīšanas jāpārskata īpašuma topogrāfija vai inventarizācijas lieta, kur norādīti visi īpašuma pazemes apgrūtinājumi un sarkanās komunikācijas līnijas.
“No ēkas būtu jāievēro tāds atstatums, kā pieauguša auga diametrs. Puse diametra ir minimālais. Tas nozīmē, ka koka zari būs tieši līdz mājai. Vajadzētu atkāpties vēl mazliet, lai zari nebūtu tieši pie mājas, lai pēc brīža nebūtu sajūta, ka koks traucē. Vēl jāņem apsvērumi, kas nav gluži praktiski, bet tie vienalga ir. Piemēram, egle nedrīkst paaugt mājas jumtu, jo tā esot slikta zīme.”
Kokus, kas izaugs ļoti lieli, jāstāda tik tālu no mājas, cik liels ir pieauguša koka vainaga diametrs.
Runājot par māņticībām, raidījuma noskaidro eksperta viedokli par bērzu teritorijā un vai zem bērza aug vai neaug citi augi?
“Bērzs ir ļoti agresīvs. Sakņu sistēma ir sekla un plaša. Bērzs spēj ar saknēm pāraugt pāri pat apbērtam pagrabam. Viss, kas tiks dots zem bērza augošajiem augiem, bērzs to ņems sev.”
Atstāsim bērzus skaistās birztalās, nostāk no piemājas dārza, un priecāsimies par to skaistumu no attāluma.
Latviešiem svarīgi koki ir liepas un ozoli, kas par šiem kokiem ir sakāms ekspertam?
Liepa ir pietiekami ātraudzīga. Savukārt ozols augs lēnāk.
“Patiesībā mums ir jāsāk pamazām pārdomāt alternatīvas parastajam ozolam, mūsu pieclatnieka kokam, jo ozolu slimība (Acute oak decline) ir absolūta realitāte un neviens nevar prognozēt, vai pēc gadu desmitiem Latvijā vispār vairs nebūs nākotnes vai arī tas ir pārejošs vilnis, kas saistās ar meteoroloģiskiem apstākļiem.”
Latvijā konstatēta bīstamā ozolu slimība – ozolu pēkšņā nāve (Acute oak decline), kas trīs līdz piecus gadu laikā noved pie koku bojāejas.
Arī kastaņu vainagi jau vasaras vidū kļūst brūni, jo to lapas sagrauž mīnējošā kode.
Daudzām koku sugām ir arī kompaktās versijas, tās pagalmā aizņem mazāk vietas.
Kādas ir alternatīvas tradicionālajiem kokiem latviešu lauku sētā?
Pēdējos gados alternatīvas kokiem dārzā ir, piemēram, sakura un magnolija.
“Jasmīns, ceriņš jau būtu lielā auguma krūmi. Protams, lauku īpašumā ainavu bez tiem nevar iedomāties.”
Runājot par dzīvžogiem bija un atkal atgriežas tūju dzīvžogi.
“Ja ir vēlme aizsegties. Vienkārši audzējams. Ātri var sasniegt vēlamo efektu un pietam dažādu efektu. Ir tūju šķirnes, kas ir piemērotas cirpšanai un var iegūt blīvu sienu un ir tūjas kuras var stādīt atstatāk vienu no otras un saglabāt auga raksturīgi formu,” skaidro eksperts K. Vēveris.
Kādas ir alternatīvas tūju dzīvžogam?
- Īves;
- Egles;
- Irberņlapu fizokaps;
- Klintenes.
Īve ir vienīgais koks, kas pacieš pastāvīgu ēnu. Īvi stāda neitrālā vai kaļķainā, auglīgā zemē.
Klintenes veidos līdz pat divu metru augstu dzīvžogu.
Irberņlapu fizokapa dzīvžoga augstums atkarīgs no šķirnes. Tas var sasniegt pat četrus metrus.
K. Vēveris iedrošina eksperimentēt un atrast dārzam piemērotāko augu.
Skaties jauno dārza padomu raidījumu “Zaļie pirkstiņi” sestdienās pulksten 19.20 vai atkārtojumā svētdienās pulksten 9.25 kanālā TV3.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
