Galvenie pamatprincipi, kas jāievēro ikvienam rododendru audzētajam

Katru pavasari braucam uz LU rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu “Babīte” un priecājamies par krāšņi ziedošajiem rododendriem. Portāls “tv3.lv” apkopoja audzētavas speciālistu padomus, kas jāievēro, lai rododendri arī tavā dārzā ziedētu krāšņi.

Rododendri (grieķiski “rhodon” – roze un “dendron” – koks) ir ēriku dzimtas Ericaceae augi. Tie ir krūmi, retāk koki ar mūžzaļām, daļēji mūžzaļām vai vasarzaļām lapām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte” savā pastāvēšanas laikā ir izveidojusi ievērojamu brīvdabas rododendru kolekciju no 102 savvaļas sugām ar varietātēm un 345 šķirnēm, veikti 682 krustojumi dažādās kombinācijās un no iegūtajām sēklām izaudzēti daudzi tūkstoši hibrīdo sējeņu, no kuriem izdalīti vairāk nekā tūkstotis perspektīvo hibrīdu. Izveidota 131 jauna šķirne.

LU rododendru audzētavas galvenie pamatprincipi, kas jāievēro ikvienam rododendru audzētajam:

  • Būtiska ir pareiza vietas izvēle: mūžzaļajiem rododendriem nepieciešama viegla pusēna, vasarzaļajiem – gaiša, saulaina vieta.
  • Substrātam, kurā aug rododendri, jābūt skābam (pH 4,5–5,5), trūdvielām bagātam, ūdens un gaisa caurlaidīgam.
  • Rododendrus nedrīkst iestādīt par dziļu. Tiem ir sekla sakņu sistēma, tādēļ jāstāda tādā dziļumā, kā tie auguši stādaudzētavā.
  • Pārnesot augus, tie jāpietur aiz sakņu kamola, citādi var aizlūzt sakņu kakliņš, kas vēlāk izraisa inficēšanos ievainojuma vietā, un augs iet bojā.
  • Ja rudenī rododendru stādus nomulčē ar biezu mulčas kārtu, pavasarī šis mulčas slānis jāaizvāc vai jāsamazina.
  • Lai rododendri ik gadus bagātīgi ziedētu, tos nedrīkst “badināt”. Rododendriem papildmēslojums jādod divas reizes gadā: agri pavasarī, laikā, kad kūst sniegs, un vasarā – ziedēšanas beigās. Tas veicina jauno dzinumu spēcīgu augšanu un ziedpumpuru attīstību.
  • Pēc rododendru noziedēšanas jāizlauž atziedējušās ziedkopas. Ja to neizdara, veidojot sēklas, augi patērē daudz barības vielu, tāpēc jauno dzinumu galos attīstās galvenokārt tikai veģetatīvie pumpuri. Izlaužot atziedējušās ziedkopas, bagātīgi aizmetas ziedpumpuri.
  • Rododendriem ir nepieciešams liels augsnes un gaisa mitrums, taču tie necieš slapjumu.
  • Mūžzaļo rododendru stādījumi pirms ziemas iestāšanās bagātīgi jāsalej, lai tie uzņemtu maksimāli daudz ūdens un ziemošanas laikā, kad salā ūdens necirkulē pa augu, tie nesažūtu.
  • Savlaicīgi jāapkaro slimības un kaitēkļi, t. i., tiklīdz tiek pamanīti pirmie saslimšanas simptomi vai arī parādās kāds kaitēklis.

Avots: www.rododendri.lu.lv

Rododendru vēsture

Rododendru ģints izplatīta galvenokārt Ziemeļu puslodes mērenajos apgabalos. Lielākā daļa rododendru sugu izplatītas Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Tie sastopami arī Amerikā un Eiropā. Latvijā savvaļā aug viena rododendru suga Rhododendron tomentosum, ko pazīstam kā purva vaivariņu. Rododendri savvaļā nav sastopami vienīgi Dienvidamerikā un Āfrikā.

Latvijā rododendrus sāka audzēt 19. gs. 20. gados. Pašlaik vecākais rododendrs Latvijā aug Tumes pagasta Ķīļu jeb Vecmoku kapos. Tas ap 1860. gadu tika atvests no Vācijas. Intensīva rododendru introdukcija sākās 1957. gadā, kad toreizējais Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs uzsāka zinātnisko darbu par rododendru introdukciju un aklimatizāciju. Šodien rododendrus Latvijā pazīst ikviens sevi cienošs dārzkopis un cenšas tos ieaudzēt katrā dārzā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm