Portāls “tv3.lv Dzīvesstils” uzklausīja LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadošās pētnieces Ingas Apines padomus acāliju kopšanā, kas neslēpj, ka “acālijas var saukt par kaprīzām, cimperlīgām, prasīgām, tomēr nenoliedzami – acālijas ir skaistākā tuvojošās pavasara rota!”
Acālijas (Azalea) ir vēsturiski izveidojies nosaukums rododendru hibrīdiem, kas ir selekcionēti galvenokārt no divām sugām: Simsa rododendra (Rhododendron simsii) un Indijas rododendra (Rhododendron indicum).
Dabā šie rododendri aug Ķīnā, Japānā un citur Tālajos Austrumos. Acāliju selekcijas pirmsākumi ir meklējami Japānā 16.–17. gadsimtā, bet Eiropā – 19. gadsimtā. LU Botāniskajā dārzā ir apskatāma lielākā acāliju kolekcija Ziemeļeiropā –126 dažādības.
Jau sarunas sakumā I. Apine neslēpj, ka tas ir un paliek mūžīgs jautājums: “Kā pareizi kopt acālijas?”
Inga Apine,
LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadošā pētniece
“Acālijas mājas apstākļos uzziedināt ir grūti, jo tām ir nepieciešama gaisma, tāpēc tūlītējam priekam ir jāiegādājas jau ziedošas acālijas.”
Runājot par to, kādas acālijas varam iegādāties lielveikalos, I. Apine teic, ka pie mums veikalos parasti var nopirkt acālijas, kas nākušas no stādaudzētavām Beļģijā, kas ir lielākā šīs kultūras audzētāja valsts Eiropā.
Inga Apine,
LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadošā pētniece
“Tomēr, kādu tieši šķirni jūs iegādāsieties, to pārdevējai var neprasīt, jo parasti acāliju šķirņu nosaukumi nav norādīti. Ja vēlaties augu saglabāt un šķirni tomēr noskaidrot, tad ir jāveic detektīva darbs internetā, meklējot atbilstību audzētavu sortimentos vai arī lūdzot palīdzība sociālajos tīklos.”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kā kopt acālijas?
Acālijām patīk vēsas telpas (+10 – +15 °C), tāpēc labākā vieta, kur augam atrasties, ir ziemas dārzs ziemā, bet ēnaina vieta dārzā – vasarā.
Inga Apine,
LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadošā pētniece
“Ir jāraugās, lai acālijas neiekalst, bet arī auga pārliešana skādēs – auga saknītes var sākt pūt. Vislabāk acālijas liet ar mīkstu ūdeni (lietus, izkusis sniegs).”
Inga Apine skaidro, ka “ziedēšanas laikā acālijas nemēslo, to dara, kad ziedi ir nobiruši un acālijas krūma dzinumu gali ir nedaudz apgriezti, lai nākotnē veidotos kuplāks vainags.”
Pēc ziedēšanas ir arī īstais laiks augu pārstādīt, atceroties, ka kā substrāts jālieto skāba kūdra ar pH 4-5. Arī jāmēslo acālijas ir ar mēslojumu, kas paredzēts skābu augsni mīlošiem augiem.
Inga Apine,
LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadošā pētniece
“Var gadīties, ka acāliju apakšējās lapas dzeltē un sāk birt. Ja tas notiek rudenī, it īpaši pēc krūma ienešanas telpās, par to nav jāuztraucas – tas ir dabīgs process! Tomēr, ja acālijas jau pamatīgi sāk birdināt arī vēl zaļas lapiņas, jāraugās, vai augs nav pārliets, vai gluži pretēji – iekaltis un vai tam pietiek gaismas.”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ziedošo acāliju kopšana:
Ziedošas acālijas vēlams turēt pēc iespējas vēsākās (ap +15ºC), gaišās, labi vēdinātās telpās (ja telpās ir virs +20ºC, acālijas ātri nozied).
Substrātam ir jābūt mitram, bet ne slapjam. Acālijas ir vēlams rasināt, it īpaši telpās ar centrālapkuri, kur ir silts un pārlieku sauss gaiss. Tomēr jāatceras, ka acālijas nerasina ziedēšanas laikā – vietās, kur uzkrīt ūdens pilieni, ziedi var kļūt plankumaini.
Acālijas jālaista ar mīkstu, vislabāk ar lietus vai kūstoša sniega ūdeni.
Ūdenim jābūt nedaudz skābam (pH 4,5-5,5) – ja tas ir neitrāls vai pat sārmains, to paskābina ar kādu no organiskajām skābēm, piemēram, citronskābi vai askorbīnskābi, ņemot 3-4 g (1 tējkaroti) uz 10 litriem ūdens. Ūdeni var skābināt arī tam nedaudz pievienojot citrona sulu.
Ar skābinātu ūdeni acālijas laista 1-2 reizes mēnesī; ja to dara biežāk, acāliju lapu gali var kļūt zilgani (ja pH zemāks par 3,5).
Ja sakņu kamols iežuvis:
Ja acālija tikusi stipri iekaltēta, tad pat pēc ūdens režīma normalizēšanas tām var novīst un nobirst ne tikai ziedi un ziedpumpuri, bet arī lapas!
Ja sakņu kamols ir izžuvis, tad acālijas vislabāk ir ar visu podu izmērcēt (uz kādu stundu iemērkt līdz malām ūdeni), līdz viss sakņu kamols piesūcas ar ūdeni.
Nedaudz iekaltēta un apvītusi acālija pēc “atdzeršanās” parasti atgūst normālu izskatu.
Pēc ziedēšanas:
Acālijas tur pēc iespējas vēsākās, gaišākās telpās, bagātīgi rasina un lej.
Nolasa vecos, sakaltušos ziedus.
Ne vēlāk kā līdz maija sākumam veido krūmu, mazliet saīsinot visus dzinumus (no katra vecā dzinuma attīstīsies 2-4 jauni dzinumi).
Mājas apstākļos acālijas pārstāda ik pēc 2 gadiem – tas jādara tūlīt pēc noziedēšanas un apgriešanas.
Ieteicamais substrāts ir sfagnu kūdra un pussatrūdējušu priežu skuju maisījums 1:1; tā skābumam jābūt pH 4,5-5,5; ja izmanto kūdru, kura nav neitralizēta (parasti pH 2,8 -3,2), lai nodrošinātu nepieciešamo skābumu, vienam litram kūdras pievieno 1 g krīta.
Acālijas pārstāda tādā pat dziļumā, kādā tās augušas iepriekš!
Vasarā, pēc vēlo pavasara salnu izbeigšanās, apmēram jūnija vidū, acālijas vislabāk ir iznest dārzā un novietot pusēnā; augu ar visu podu var arī ierakt zemē.
Lai acālijas izveidotu ziedpumpurus un nākamajā ziemā bagātīgi ziedētu, tās intensīvi jāmēslo: 2-3 x mēnesī ar speciālajiem rododendru un acāliju minerālmēsliem – tie ir fizioloģiski skābi un palīdz uzturēt optimālo pH līmeni.
Kā uzziedināt no jauna:
Rudenī acālijas ienes atpakaļ telpās, kad āra temperatūra naktīs pazeminās līdz +5ºC.
Pēc ienešanas telpās, acālijas jātur gaišās, labi vēdinātās telpās un jāturpina lapu rasināšana.
Temperatūrai telpās jābūt ap +10ºC, lai nodrošinātu augiem miera periodu, kas nepieciešams, lai līdz galam attīstītos ziedpumpuri. Ja temperatūra ir augstāka, ziedpumpuri nespēj pilnvērtīgi attīstīties, tie var kļūt brūni un atmirt.
Vieglāk būs uzziedināt agrīnas šķirnes, kurām miera periods ir īss vai tā vispār nav.
Pēc aukstuma perioda iziešanas sāk acāliju uzziedināšanu, temperatūru paaugstinot līdz +14ºC … +18ºC.
Vēlīnās šķirnes nedrīkst uzziedināt agri, jo tad iegūst ļoti zemas kvalitātes ziedus.
Avots: LU Botāniskais dārzs.
Acāliju vēsture Latvijā
Latvijā acālijas sāka audzēt 20. gadsimta sākumā. Latvijas Universitātē pirmā acāliju kolekcija gāja bojā 2. Pasaules kara gados.
Pašreizējo kolekciju 1956. gadā sāka veidot prof. Rihards Kondratovičs – tajā ir šķirnes no Latvijas, Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un citām Rietumeiropas valstīm, kā arī no ASV un Ukrainas.
FOTO: PUBLICITĀTES FOTO
Viņš nodarbojās arī ar acāliju selekciju un laikā no 1962. līdz 2017. gadam izveidoja 26 acāliju šķirnes: “Auseklītis”, “Columba”, “Duets” – līdzautors J. Jēkabsons (Carnikava), “Dzige”, “Dzirkstelīte”, “Eldze”, “Ginta”, “Grācija”, “Ilva”, “Inta”, “Jolanta”, “Kārlis Sūniņš”, “Laima”, “LU Momo”, “Māsa Kerija”, “Meri”, “Ritenītis”, “Rožainā Zvaigznīte”, “Sarkangalvīte”, “Saulriets”, “Sārtais Dzintars” – līdzautors K. Bauers (Tukums), “Skaidrīte Matisone”, “Sniegbaltīte”, “Sniegpārsla”, “Vēlziede”, “Violetā Zvaigznīte”.
FOTO: PUBLICITĀTES FOTO
Kolekcijā ir arī pagājušā gadsimta 50. – 80.-jos gados Tukuma dārzniecībā (toreizējā Tukuma izmēģinājumu paraugdārzniecībā) izveidotās šķirnes: “Ieva-Aldis”, “Sārtā Niobe”, “Tukuma Pērle” un “Kaprīze”, kuru autori ir Kārlis Bauers, Dzintra Getliņa un Nikodēms Karčevskis.
Acāliju, mazo rododendru māsu, krāšņais ziedēšanas laiks Botāniskajā dārzā ir sācies!
No maigi rozā līdz karmīnsarkanai – tik dažāda ir acālijas zieda krāsu palete! Acāliju mājā, kas šogad atzīmēs savu 10 gadu pastāvēšanu, šobrīd pilnziedā ir apskatāmas agrīnās ziedētājas.
“Mēs lepojamies ar to, ka pie mums ir lielākā Baltijā acāliju kolekcija. Kolekcijas veidošana un attīstīšana ir process, kas aizvien turpinās. Pēdējos desmit gados mums ir bijusi iespēja to papildināt ar vairāk nekā 20 jaunām šķirnēm, no kurām lielākā daļa nākusi no Brēmenes acāliju kolekcijas, kas ir viena no lielākajām Eiropā. Tomēr, lai jaunieguvumi nonāktu līdz “Acāliju mājai” un varētu priecēt apmeklētājus, ir nepieciešams laiks, lai krūmiņi izaugtu un sakuplotu,” stāsta I. Apine.
