Gabaliņš Venēcijas un jūrnieku savestu akmeņu saliņa: Melnkalnes piejūras dimants Perasta

Pabiju Perastā jūnija sākumā pēc tūroperatora “Join up!” ielūguma un varu teikt, ka šajā mazajā zemes pleķītī pie slavenā Kotoras līča valda brīvdienu gaisotne un tajā vērts paviesoties, iedzert tasi espresso ostmalā un aizbraukt līdz Klinšu dievmātes saliņai. Pēc tam paklīst pa pilsētas mazajām ieliņām, pabāžot degunu pēc vīraka smaržojošās baznīcās, bet, ja sāk līt, kā tas bija manā gadījumā, slēpties zem arkām, ap ko vijas ziedoši un smaržīgi augi, kam baltieši diez vai zina nosaukumu.

Jāsāk ar to, ka Perasta ir viena no vislabāk saglabātajām pilsētām visā Adrijas jūras piekrastē. Te tiešām var sajust pagātnes varenību un romantiku. Tādēļ loģiski, ka pilsētiņa ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta kopā ar visu Kotoras dabas un kultūrvēsturisko reģionu.

Ja Kotoru un Budvu (par Kotoru lasi šeit un Budvu šeit) ieskauj augsti aizsargmūri, Perasta ir aicinoši atvērta no jūras puses, bet otrā pusē cieši pieslējusies kalnam. Tas ir loģiski, jo jūra nesusi šai pilsētiņai bagātību un varenību, kā tirdzniecības vietai.

Tevi varētu interesēt

Ceļotprieks 24.09.2023 13:22

Tūroperators “Join Up! Baltic” šogad plāno noorganizēt vairāk nekā 330 ceļojumu uz Ēģipti

12

Ceļotprieks 22.09.2023 12:49

Vēl tikai nedēļu Daugavas krasti izstaigājami sausām kājām

Dārzs un māja 22.09.2023 10:25

Pie skatītājiem atgriežas raidījums "Manas mājas ar IKEA"

Perastas vēsture ir cieši saistīta ar Venēciju, un tajā apskatāmas greznas venēciešu pilis, laukumi un baznīcas, kas ir lieliski saglabājušās, atgādinot par Perastas zelta laikmetu kā tirdzniecības ostu un jūrniecības mācību centru.

Perastā venēciešus tā cienīja, ka te itāļu valdīšana bijusi visietekmīgākā un visilgākā. Interesanti, ka pat tad, kad pašu Venēciju bija iekarojis Napoleons, Perastā turpināja valdīt venēcieši.

Nelielās pilsētiņas vēsture ir aizraujoša. Kā jau apmetni pie jūras, pilsētu pārvadīja jūrnieki – 12 bagātu zvejnieku, tirgotāju un jūrnieku klani, kas pie ostas uzcēla savas grandiozā smilšakmens rezidences. Tās apskatāmas arī mūsdienās. Tā kā šie bija lepni un ticīgi ļaudis, katrs klans uzcēla arī pa brangai baznīcai.

Perasta un jūras pretējā pusē esošā Venēcija tirgojās brīvi, pilsēta strauji attīstījās – šeit pa jūru ienāca visdažādākie labumi, ko varēja tālāk pārdot.

Jāpiebilst arī, ka venēcieši te atvēra pirmo jūrskolu Balkānos, un to apmeklēja daži no Eiropas slavenākajiem admirāļiem, tostarp no cariskās Krievijas.

Itāļu ietekme te jūtama ne vien arhitektūrā, bet arī valodā. Vietējie saka gan “čau” ( ciao), gan “que nova” jeb “kas jauns” itāliski.

Klinšu dievmātes sala

Iepretim Perastai ir divas mazas saliņas – Veti Đorđe (Svētā Georga, Svētā Jura) un Gospa od Škrpjela (Klinšu dievmātes). Uz abām ir nelielas kapelas. Ja uz Svētā Jura saliņas atrodas klosteris un tā neuzņem tūristus, otro – vienīgo mākslīgo salu Adrijas jūrā – var apmeklēt, aizbraucot ar laivu no Perastas. Brauciens ilgst vien dažas minūtes un to piedāvā vai it visas mazajā ostā esošās laivas.

Leģenda vēsta, ka te viduslaikos bijusi vien klints, uz kuras divi brāļi zvejnieki vienā jaukā dienā atraduši dievmātes ikonu jeb svētbildi. Par godu šim brīnumam viņi nolēma te uzcelt baznīciņu. Lai to izdarītu, viņi ar laivu saveda krietnu čupu akmeņu. Tas arī ir sākums Klinšu dievmātes salai.

Tiek uzskatīts, ka minētie notikumi risinājušies 1452.gadā.

Nelielajai mākslīgajai salai ir simboliska kuģa formā, un tā joprojām veidojas, jo cilvēki turpina vest akmeņus un pateikties dievmātei par aizsardzību jūrā. Ik gadu 22. jūlijā te tiek svinēti īpaši svētki jeb Fašinada, kad zvejnieki ar laivām saved uz saliņas akmeņus, visi dzied un priecājas.

Interesanti, ka kapteiņi un jūrnieki uz kapelu ved arī sudraba plāksnītes ar vēlmēm un lūgšanām dievmātei. Pašlaik baznīciņā ir jau vairāk nekā 2000 šādu plāksnīšu ar lūgsnām un pateicībām.

Uz salas esošā kapela joprojām tiek izmantota, un svētdienās notiek dievkalpojumi. Šī vieta ir ļoti populāri kāzām – jaunais pāris piebrauc greznā laivā un salaulājas uz salas.

Kapelā var apskatīt arī slaveno svētbildi, kas bijusi pamatā salas izveidei. Tā atrodas uz altāra, kas veidots no četru dažādu veidu Itālijas marmoriem. Bet lustras atvestas no Venēcijas salas, kas slavena ar stikla izstrādājumiem, Murrāno.

Te ir arī neliels muzejs par salas un Perastas vēsturi. Interesantākais objekts tajā, manuprāt ir smalka glezna jeb izšuvums, ko 25 gadus darinājusi jūrnieka sieva, gaidot vīru mājās. Mākslas darbā izmantoti sevišķi smalki sudraba un zelta diegi, kā arī kundzes mati, kas laika gaitā nosirmojuši. Darbs bijis tik smalks, ka to pabeidzot, viņai jau zudusi acu gaisma. Ap to laiku arī vīrs esot bijis atpakaļ.

Ieeja kapelā un muzejā maksās 2 eiro.

Īsākā upe
Perastas pievārtē Kotoras virzienā ir vieta “Stari mlin” jeb vecās dzirnavas. Te ir viena no īsākajām upēm Eiropā.

Upītes nosaukums ir Ļuta, kas melnkalniešu valodā nozīmē dusmīgs. Arī šīs upītes leģenda saistīta ar mīlas pāri un vēsta, ka tā radusies, kad dāma, kas iemīlējās jūrniekā, bet viņš to pameta, dusmās pieraudājusi mazu upīti.

Austeres un mīdijas “pa taisno” no jūras

Ceļš uz un no Perastu vijas gar pašu, pašu Adrijas jūras krastu un ūdenī var redzēt tādas kā bojas, tādas kā lielas bļodas un baseinus. Izrādās tās ir austeru un mīdiju fermas.

Šeit audzē Adrijas jūras austeres. Tām ir īpaši piemēroti apstākļi, jo Adrijas jūras sāļums te sajaucas ar saldūdeni, kas ieplūst no kalnu upēm un strautiem. Tā nu gliemenes aug gaļīgas un brangas.

Ja esi jūras velšu cienītājs, šī ir lieliska vieta, kur baudīt tās īpaši svaigas un gardas. Ceļa malā, uz plostiem ir nelieli namiņi vai vienkārši galdi, kur var piestāt un iebaudīt austeres, kā arī īpaši pagatavotas, piemēram, ceptas mīdijas.

Gliemenes saimnieki vienkārši izceļ no audzētavas, atver un tās jau tiek pasniegtas.

Vienas austeres cena, vietā, kur tās baudījām, bija 3 eiro, mīdiju šķīvis ar ceptām gliemenēm – 13 eiro.

Praktiska informācija par nokļūšanu Perastā

Lai nokļūtu no Rīgas Perastā, lidoju ar tūroparatora “Join up!’ organizēto čarterreisu uz Tivatas lidostu. Lidojums ilgst aptuveni 2,5 stundas.
Jāpiebilst, ka Tivatas lidosta atrodas blakus Tivatas pilsētai, kas principā ir greznākā vieta Melnkalnē un tiek dēvēta pat par otro Monako. Šeit ir lepnu megajahtu osta, greznas viesnīcas, zīmolu veikali un brīnišķīgi skati.

Osta Portonegro bijusi Austroungārijas un pēc tam Dienvidslāvijas jūras spēku osta (arsenāls). Kanādiešu uzņēmējs te pirms apmēram 15 gadiem izveidoja luksusa pilsētiņu. Te ir arī Jūras muzejs, kura priekšā apskatāma dienvidslāvu zemūdene.

Savukārt uz ceļa, kas ved uz šo pilsētu, tika uzņemtas slavenās Bonda filmas “Casino Royale” pakaļdzīšanās ainas.

No Tivatas uz Perestu var aizbraukt ar taksi vai autobusu. Taksometrs izmaksās aptuveni 60 eiro, bet autobuss – aptuveni 5 eiro.